Independent

0

Manuprāt, neviens nestrīdēsies, ja es apgalvošu, ka 21. gadsimtā informācijas loma sabiedrībā ir sasniegusi visaugstākās ietekmes virsotnes. Vēl pirms desmit gadiem lielākajai daļai no mums epasts nebija ikdienas sastāvdaļa. Un šodien nākas vien atzīt, ka dažbrīd epastam veltam vairāk uzmanības nekā sev. . Un varbūt tieši blogs ir tā lieta, kas ikvienam varētu noderēt. Lai pašam izdotos pievērst nedaudz uzmanības sev. Lai pamanītu savas domas.

Tā nu es, lasot citu domas, pieķēru sevi prātojot, ka būtu vērts pašam ik pa laikam kaut ko uzrakstīt. Tāpat kā Rendija. Viņas blogā vienmēr ir forši ieiet (viņas blogs ir atrodams caur „vērts apmeklēt” sadaļu). Un jā – varbūt pat viņa mani izprovocēja, sakot: „[..]Ceru, ka tas tikai mudinās kādam “puisim tēmā” atvērt pašam savu blogu! Kurš cits, ja ne tu? Ne šeit un ne tagad? Vai ne?”. Bet īstenībā, vismaz šobrīd, man ir daudz, ko teikt. Daudz kas jau mainās un lietas ir sākušas kustēties, bet joprojām lielāka daļa puišu un meiteņu tēma , kā teica viens mans draugs, „pielūdz homofobijas altāri kopā ar pārējo daļu sabiedrības” un kautrīgi klusē, it kā viņiem nebūtu tiesību izteikties. Negarantēju, ka savas domas nepārtraukšu rakstīt jau rītdien, bet vismaz uz brīdi mazināšu informācijas vakuumu un viedokļu disbalansu, kas izveidojies Latvijā.

Kāpēc slēpjos zem nika? Es jau neapgalvoju, ka pats neesmu homofobisks. Paradoksāli, es zinu. No otras puses, anonimitāte ļauj brīvāk izpaust savu viedokli. Vienlaikus tā arī ir tāda kā spēle, kā otrā dzīve, par kuru visi nemaz nav informēti. Kāpēc kā savu niku esmu lepni izvēlējies Independent? Nezinu, varbūt gribas sevi mānīt, sakot, ka esmu mazāk iespaidojams kā citi. Varbūt gribas uzskatīt, ka manī ir vairāk tā unikālā es, pēc kā visi dzenās. Lai nu kā, to, cik daudz es esmu ietekmējams, es nespēju novērtēt.

Un gan jau ka neviens arī nestrīdēsies, ja apgalvošu, ka informācija ir kļuvusi daudz ietekmīgāka. Vieni publicē rakstus vai ierakstus blogos vai skaļi runā televīzijā vai rādio, citi – dzird, lasa un ietekmējas. Maina uzskatus. Pielāgojas. Tā nu es izdomāju izmantot šo iespēju ietekmēt citus . Bet rakstu arī sev. Sen zināms, ka domu izlikšana uz papīra palīdz paskatīties uz lietām perspektīvā. Un virtuālais papīrs jau nebūt nav sliktāks, lai paskatītos uz lietām no cita skatu punkta.

Nesolu neko radikāli jaunu vai nedzirdētu. Tomēr apsolu, galvenokārt jau sev, ka šeit centīšos nepublicēt vienkārši, piedodiet, atgremotas domas. Ir pietiekami daudz cilvēku, kas gatavi atstāstīt kaut kur dzirdēto. Es centīšos pateikt, ko es par dzirdēto domāju. Tas nenozīmē, ka no manis nevar sagaidīt nevienu klišeju. Nē, tieši otrādi – ja nu gadīsies, ka manas domas sakritīs ar kādu klišeju, es neatgremošu citu, manuprāt gudrāku, cilvēku viedokli. Vienlaikus filmu un literatūras sadaļās vārēs atrast (cerams ) manas domas par LGBT tematiskajām filmām un grāmatām. Blogā gan jau parādīsies arī atsauksmes par kādu ne-tematisku filmu vai grāmatu.

Interesantu Lasīšanu!

Independent.

PS

Es nojaušu, ka bloga ātrdarbība varētu pieklibot, bet tā dzīvē iekārtots – bezmaksas siers nekad nav tas labākais