Mani sauc Khan un es neesmu terorists.
"Ir tikai labi cilvēki un slikti cilvēki. Nav labi hinduisti, nav slikti hinduisti, nav labi kristieši un nav slikti kristieši. Tu esi vai nu laba persona vai nē. Reliģija nav kritērijs. Cilvēcība ir."
Filmas Nosaukums:
My Name is Khan
Mani sauc Khan
Gads: 2010
Interneta lapas:
http://www.mynameiskhanthefilm.com/
http://www.imdb.com/title/tt1188996/
IMDB vērtējums: 6.9 / 10
Ja godīgi, man nav ne mazākās jausmas par to, kas tagad tiek rādīts uz forum cinemas ekrāniem, bet te jau pirms kāda laiciņa manu uzmanību piesaistīja filma, kas ierindojama kaut kur starp holivudas un bolivudas produktiem – My Name is Khan.
Un es nebiju vienīgais, kam filmas recepte, kurā galvenais varonis, Indijas izcelsmes musulmanis ar Aspergera sindromu*, dodas satikt prezidentu īsi pēc 9/11 uzbrukumiem Amerikai, likās gana interesanta. Tāpēc nebija grūti pierunāt cinema buddy nākt ar mani izbaudīt trīs stundas garo filmu, kas galu galā tik pat labi vārēja izrādīties gan izcila, gan drausmīga.
Un jāsaka, ka filmas pirmās trīs ceturdaļas bija lieliskas. Pēdējā daļa gan filmas veidotājiem bija sanākusi izcili dumja, bet te kaut kā gribas vainot holivudas ietekmi. Lai nu kā, iemesls, kāpēc es te rakstu ir filmas mesidžs, kas tiek atklāts jau pašā sākumā un caurvij visu filmu.
Gribēju atrast klipu youtube, bet neizdevās, tādēļ vien nāksies atstāstīt. Pašā filmas sākumā (Khan bērnībā) risinās konflikts starp Indijas hinduistiem un musulmaņiem. Un Khan dzird, ka hinduisti, savā starpā sarunājoties, saka, ka musulmaņus vajag vienkārši nogalināt. Khan ir musulmanis, viņš to nevar noslēpt, to atklāj viņa vārds. Un viņš, būdams ar Aspergera sindromu, aiziet pie savas mātes un mehāniski atkārto dzirdēto.
Khan ir uztraucies un māte apsēžas kopā ar viņu un uz lapiņas uzzīmē divus cilvēkus. Viens cilvēks vienkārši stāv, otram rokā ir vāle. Viņa prasa Khan: "Tas otrais cilvēks ir labs vai slikts?" Khan atbild, ka otrais cilvēks grib sist pirmajam, tāpēc viņš ir slikts. Tad māte uzzīmē vēl divus cilvēkus, tikai šoreiz otrajam rokā ir konfekte, un atkārto to pašu jautājumu. Šoreiz Khan atbild, ka konfekte ir laba lieta, tāpēc otrais cilvēks ir labs. Un tad māte viņam liek pateikt, kurš cilvēks ir musulmanis, bet kurš – hinduists. Un Khan nevar atbildēt, viņš saka, ka abi izskatās vienādi. Un tā Khan iemācās, ka nav svarīgi, vai tu esi musulmanis vai hinduists, svarīgi ir tas, kā tu rīkojies.
Un, bāc, tik ĻOTI daudzi to aizmirst. Un ienīst citus viņu reliģijas, tautības, seksuālās orientācijas vai kādu citu neracionālu iemeslu dēļ. Un daudzi ir gatavi piedot principā noziedzniekiem, sakot, ka cilvēks jau viņš labs, tikai, redz, kā nepaveicās un sanāca izdarīt sliktas lietas. Tas tā nestrādā, cilvēki būtu jāvērtē pēc viņu darbiem, nevis pēc tā, kas viņi ir.
Un filma parāda to, kas ir noticis pēc 9/11 ar cilvēku attieksmi pret reliģijām. Pēkšņi visi musulmaņi ir Rietumu civilizācijas ienaidnieki. Visi ir ļauni un visi ir teroristi. Pēkšņi uzbrukt kādam viņa reliģijas dēļ ir atļauts. Pēkšņi naida noziegums nav grēks. Un tas arī notiek filmā. Khan ir pieaudzis un dzīvo ASV ar savu sievu un dēlu. Uzbrukumos cieš nevainīgi cilvēki un viņš dodas pie prezidenta, lai viņam pateiktu: "Mani sauc Khan un es neesmu terorists."
Filma noteikti vairāk paredzēta Indiešiem, kas dzīvo ārzemēs, bet arī es nenožēloju, ka pavadīju trīs stundas kino. Bija momenti, kad asaras saskrēja acu kaktiņos, un bija brīži, kad gribējās lamāties par to, cik cilvēki ir stulbi. Un filma patiešām laba, ja nebūtu tās draņķīgās beigu daļas, es dotu piecas zvaigznītes un teiktu, ka visiem šī filma obligāti jānoskatās. Bet neļauj man tevi atrunāt no skatīšanās, šī filma ir droša izvēle, ja gribas redzēt kaut ko kas neietilpst parastajos holivudas rāmjos, vienlaikus nezaudējot rietumeiropas garšu. Un ikvienam no mums ir vērts sev laiku pa laikam atgādināt, kas ir tās lietas, kuras ir patiešām nozīmīgas, un pēc kā cilvēkus vērtēt ir nepareizi.
*Tiem, kas nezina, Aspergera sindroms ir vieglas pakāpes Autisma paveids. Būtībā indivīds ar Aspergera sindromu ir normāls, tikai ar problēmām socializēties ar citiem cilvēkiem un izteikt savas jūtas.