Profesionālais pienākums.
Diena aizvakar ziņoja, ka lērums psihologu ir parakstījuši atklāto vēstuli, kurā nosoda šādas tādas lietas, kas izskanējušas mēdijos. Konkrētāk, viņi nosoda to, ka kāds bija sagudrojis nopublicēt, ka izvarotās sievietes pašas ir daļēji vainīgas pie notiekošā, jo ģērbjas pārāk vulgāri. Tā teikt – miņuku vilki? Izvaroja? Nu un – pati vainīga!
Un tam bariņam psihologu, kuri ir sasparojušies publiskai vēstulei ir pilnīga taisnība. Kaut ko tādu apgalvot, protams, ir pilnīgas muļķības. Un pat, ja kāds pētījums ir kaut ko tādu pieminējis, lietas ir jāskatās kontekstā.
Bet ne jau miņuki un to ietekme uz maniakiem mani interesē. Mani fascinē tas fenomens, ka tas pats psihologu bars nereaģēja un nerakstīja nekādas atklātās vēstules, kad pavisam vēl nesen mēdijos izskanēja pārsvarā jau Pujata (bet ne tikai) kultivētais viedoklis, ka, lūk, tas bērns, kuram uzmācās pedofils ir pats vien vainīgs, jo šajā situācijā satikās “viens homoseksuāļis ar otru homoseksuāļi”.
Kaut kā izpalika vētraini psihologu, psihoterapeitu un psihiatru protesti, ka nedrīkst jaukt seksuālo orientāciju ar seksuālām novirzēm. Vai to, ka seksuāla nozieguma upura seksuālā orientācija (tāpat kā dzimums vai miņuka valkāšana) nevar kalpot par aizbildumu noziegumam. Vai kaut vai par to, ka nospiedošs vairākums pedofīlu, kas uzmācas zēniem, nemaz nav homoseksuāli, bet gan tieši otrādi – ir heteroseksuāli.
Kur tad palika tas profesionālais pienākums? Kur tad palika profesionālo medicīnisko organizāciju gan jau arī statūtos ierakstītais uzdevums sniegt korektu informāciju un izglītot sabiedrību? Kādēļ gan visas Latvijas psihiatru, psihologu utt. asociācijas publiski nepauž savu viedokli gadījumos, kad aizspriedumi skar seksuālās minoritātes?
“Šis sociāli jūtīgais jautājums var tikt skatīts no dažādiem aspektiem,” par homoseksualitāti ir teikusi viena no šīm organizācijām. Es gribētu piekrist un piebilst, ka medicīniskajām organizācijām vajadzētu sniegt to medicīnisko skatu punktu. Un pateikt, ka homofobu sarunātās lietas ir pilnīgas muļķības. Tāpat kā raksti par to, ka miņuku valkātājas provocē izvarotājus.
Nu bet ir takš arī psihologi, kas par gejiem un lezbietēm piekristu baznīcas viedoklim… Ir lasīti tādu gudreļu savārstījumi.. Kas tad ir tie, kas pelna naudu ar itkā ārstēšanu no homo, ja ne psihologi
P.S. daļa no viņiem tak patiešām ir paši ar problēmām smagām… Līdz ar to vienprātības viņu starpā nebūs.
Jā, jā, ir arī tādi psihologi. Un tad izveidojās tās pseido-organizācijas, kurās apvienojās tie ārsti, kas no visām citām nopientajām organizācijām ir izslēgti. Labs piemērs ir “American Academy of Pediatrics”.
Bet nopietnai organizācijai jau vajadzētu vismaz spēt vienoties par viedokli, ka bērns nav vainīgs pie tā, ka viņam uzmācas pedofīls, arī tad, ja tas bērns gadās homoseksuāls.