Divas sirdis
Esot tā, ka sirds nemelo. Sirdi nevarot apmānīt. Tā neseko prātam. Un nedomā par to, ko domā citi. Un daži savu sirdi ienīst. Citi nebaidās tai sekot. Un tos tā aizved tur, pie tā otra cilvēka. Pie laimes, pie otra cilvēka glāsta un siltuma.
Zelta vardi! Sirds nemelo un vinju nevar apmaaniit, lai arii pats sev censhas ieskaidrot preteejo. Agri vai veelu mees atkaartoti nonaakam pie taas pashas sasistaas siles un mums atkal ir jaaizdara izveele – sekot sirdij vai turpinaat mociities.