Logs
Logs tevi šķir no ārpuses. Tas nosķir tevi no kaimiņiem pāri ielai un no pilsētas, kas rāmi dzīvo savu dzīvi. Logam vienā pusē esi tu, otrā pusē ir viss pārējais. Logam šajā pusē ir tavas mājas. Tava karaļvalsts, kur valda tavi noteikumi. Tur divi puiši var apprecēties.
Otrā pusēs viss var būt pilnīgi savādāt. Tāpēc dažreiz logam labāk netuvoties. Un aizvilkt aizkarus. Tomēr agri vai vēlu tas apniks, gribēsies logu atvērt un piepildīt istabu ar pilsētas skatiem un svētdienas gaisu. Skatīties pār mājām uz zilajām debesīm un sauli pie horizonta, nevis biezā aizkara, kas nosmacē pilsētas troskšņus un dzīvi.
Kāds nolems, ka aizkars jāatvelk, jānoņem un jānoliek bēniņos kopā ar citām mantām, kurām vieta ir tikai pagātnē. Cits izdomās, ka jānomaina logs. Tā, lai otrā pusē valdošie likumi ir tādi paši kā šaipus stiklam. Tā kā ir te.
Te aiz loga ir pilsēta, kas gaida, aicina, cenšas atbalstīt un iedrošināt. Aizskars ir nolikts malā.. kopā ar veco aizkaru stangu, kas zaudējusi savu vietu virs loga un savu uzdevumu pasargāt mani no ārpuses. Vai otrādi.
likumi abaas pusees daudz neietekmee cilveeka izveeli dziivot un buut uzticiigam savai sirdij. Bailes no nezinaamaa ir taas, kas sakropljo dziivi gan sheit, gan tur.
Ja neesi mieraa ar to, kas tu esi un, ja necieni pats sevi kaa cilveeku, kaa personiibu, kaa sabiedriibas dalju, tad atrashanaas vietai noziimes nav. Noteikumi ir subjektiivs termins, kurus var biidiit, apiet, atspeekot un izveidod citus…
uzticeeshanaas sev un savai sirdij liek brugji, veido tiltus un izmaina noteikumus. Cieni sevi, cieni apkaarteejos un to pashu sanjemsi pretii…
Paldies, Dace. Ļoti smuki pateikts. Žēl, ka tik daudziem vecāki neieaudzina sekot sirdij.