Statuss.
Ballīti mēs atstājām blakus istabā un iegājām uzpildīt savas glāzes ar Āzijas alu vai kaut ko tamlīdzīgu. "Nu, kā tad tev iet?" viņa pajautāja ar nelielu smaidu, gandrīz vai viegli piemiegdama aci. To, ka nerunāsim par darbu, studijām vai laikapstākļiem zināju jau tikko pametām ballītes mūzikus un trokšņus. "Labi," es atbildēju un pasmaidīju, "ar draugu, erm, bijušo draugu, viss pa vecam, ar mani viss kārtībā un.. tā nekas cits nenotiek. Es ne uz kādiem randiņiem neeju, nevienu nemeklēju." "Redz, esmu pārāk slinks, lai kādu baigi meklētu," es turpināju, "pie tam, man liekas, ka tie labākie cilvēki paši atrodas. Līdzigi taču bija arī ar manu bijušo."
Neviens no mums nebija dzēris tik daudz, lai būtu kādi pārpratumi. Es šos teikumus pilnīgi notiekti izteicu skaidri, un viņa pietiekami veikli uzpildīja mūsu glāzes, tā kā ar sadzirdēšanu arī problēmu tā kā nevajadzēja būt. Bet atbilde, nu, principā pārsteidza. Neatceros, kā tieši viņa to pateica, un gan jau latviski to iztulkot es tik un tā nevarētu, bet tā doma bija apmēram tāda – ak, nabadziņ, nu nekas, nebēdā, gan jau drīz tev būs kāds randiņš. Neuztraucies, patiešām, viss būs okej.
Es brīdi apmulsis skatījos viņai acīs cenšoties, saprast, vai pastāv iespēja, ka viņa ir sadzirdējusi kādu neizteiku (un neesošu) izmisuma saucienu, kas skanētu apmērām – ak, es tā cenšos un man tā gribās, bet nu nekādīgi nesanāk un neviena nav, neviens ar mani negrib iet uz randiņiem, bet tie, kas tomēr atnāk, ļoti ātri aiziet.
Tā kā manā dzīvē nekā no tā ^ nav, es ātri vien nospriedu, ka laikam jau mums vienkārši atšķiras uztvere par to, cik svarīgs ir statuss. Vai single nozīmē viens pats, nožēlojams un neviena negribēts? Vai varbūt tomēr laimīgs, ar dzīvi apmierināts un parlieku nesatraukts par to, ka pagaidām ir viens? Abi varianti jau pilnīgi iespējami. Vienkārši nebīju domājis, ka viņa ir no tiem cilvēkiem, kas uzskata, ka single pilnīgi vienmēr nozīmē to sliktāko scenāriju. Vai, vēļ ļaunāk, ka manā gadījumā tas tā ir.
Jāatzīst, ka ir jau lietas, kuras pietrūkst. Kaut vai sekss. Vai tā iespēja vienkārši kādu pievilkt sev tuvu klāt, turēt apķertu un nelaist vaļā. Ziemas mēnešos arī ir patīkami, ka ir kāds, kas iesilda gultu. Bet tas jau, vismaz mani, nepadara vientuļu, nožēlojamu un negribētu..
Vai varbūt es sevi vienkārši mānu? Jo paskatoties apkārt, izskatās, ka varu visus iedalīt trīs grupās. Vieni ir attiecībās. Laimīgās vai nelaimīgās, bet attiecības. Tad otri ir vieni paši un tik ļoti uzsver uz to, ka viņiem ir tik labi būt vieniem pašiem, ka viņiem neviena nevajag un tā tālāk un tā joprojām, ka kaut kā automātiski liekas, ka viņi to saka tikai un vienīgi tāpēc, ka viņiem neviena nav. bet gribās vairāk, nekā vārdi ļauj izteikt. Un tad ir trešie, tie, kas ir vieni paši. Un ir nožēlojami. Vai izmisuši. Vai kaut kur pa vidu šiem diviem terminiem. Un varbūt, ka tā ceturtā grupa, kurā gribētos iekļauties man, nemaz nepastāv.
Tāpēc gribēju tev pajautāt, ko tu domā par statusu. Zinu, ka riskēju, jo iespējams, ka neviens no maniem četriem bloga lasītājiem neatbildēs, bet tik un tā. Ko attiecību statuss nozīmē tev? Vai statuss 'aizņemts' piešķir cilvēkam lielāku vērtību? Kā tu domā – pastāv tā "ceturtā grupa" ar singles, kas ir apmierināti ar savu dzīvi? Vai varbūt tomēr viņi visi īstenībā tā tikai izliekas?
eeeeeeeee… man ir ko teikt, man ir ko teikt…
foršu vakaru 
nez, man jau liekas, ka viss ir ok.. un tavs sev piedēvētais statuss manā skatījumā ir reāls, kā arī tas, ka single nenozīmē nožēlojams, salijis trusītis, kam pagalam šajā dzīvē neiet.ir aiņemtie, laimīgāki vai nelaimīgāki.. ir brīvie, tie kas jūtas laimīgi vieni un, vai nu neko nemeklē, vai brīvi bauda dzīvi randiņos vai seksā. un nu jā, ir brīvie, kurus brīvība beidz nost, kam par visām varēm vajag statusu attiecības.. kas saka, ka laimīgi ir tikai, ja ir puisis.. un nemaz nepieļauj domu, ka viens var būt laimīgs.. kam ir problēmas? kuri sevi moka un māna? pēdējie, manā skatījumā… vērtība ir tikai cilvēkam pašam, iekšienei, un nekam citam, vismaz manā skatījumā…
Esmu novērojusi, ka “statuss” bieži vien vairāk uztrauc apkārtējos nekā pašu cilvēku, kas tam par iemeslu, grūti saprast. Man par laimi nav…vai precīzāk būtu teikt, ka neesmu novērojusi:) savā tuvākajā apkaimē cilvēkus ar Tevis pieminēto attieksmi /izņemot manu vecmāmiņu:)/. Cerams, ka viņi tāpat kā es uzskata, ka katrs cilvēka dzīves periods ir nozīmīgs. Man, piemēram, tīri labi patīk arī vientulība. Komforta līmenis nemazinās. Respektīvi, mēs katrs mēram pēc savas mērauklas, ja kāds izdara attiecīgus, žēlīgus secinājumus, acīmredzot, VIŅAM ir svarīgi, lai pie sāniem 24h kāds būtu.
Statuss? Pats vienmēr esmu bijis single tipa cilvēciņš, bet pēdējā laikā laikam pārgājis uz to grupu, kutu Tu nosauktu par cenšas atrast kādu. Pašam īpaši neko neizsaka, ja nu vienīgi, tad, ka automātiski jau bez domāšanas izturos vēsāk, ja man ir zināms, ka tas tur puisis ir attiecībās. Bet tas jau nemaina to, ka var kopā pasmieties pa lietām vai bariņā aiziet kaut kur izklaidēties pat tad, ja viņa puisis nav klāt.
Esmu novērojis, ka attiecībās esošus cilvēkus citi sāk vērtēt augstāk. Kad savā profilā norādi, ka esi attiecībās un nevienu vairs nemeklē, tad piesakās pat vairāk cilvēku, kuri grib kaut ko sabīdīt, nekā tad, kad meklēji.
Un noteikti ir cilvēki, kuriem nevienu nevajag un kuri vislabāk jūtas vieni, pārsvarā tie ir garīgi advancētie, tādu ir ļoti maz. Bet daudz ir tādu, kuri vēlas nevis normālas attiecības starp diviem pieaugušajiem, bet gan bērna-vecāka attiecības; tur nav mīlestības, ir tikai pieķeršanās, atkarība, savstarpējs izdevīgums.
Es par šo nesen ilgi domāju. mans puisis? pateica ka draqudzena viņam par mūsu attiecībām prasīja vai mēs vnk satiekamies vai ari esam pāris. Nekādā galā nenonācām šajā jautājumā sapratām ka tā ir tikai tāda kā kastīte kur sevi ielikt. tikai vārds ar ko apzīmēt. šajās attiecībās tas ko es un mēs jūtam nav tik viegli ieliekams kārtējā kastītē.
Tāpat šķiet arī ar šo, tas viss ir tikai kastīte, kārtējā birka ko piekabināt. (itkā to birku netrūktu)
Jo periodā kas es biju viens piem mēdzu dreifēt starp statusiem viens un izmisis līdz viens un laimīgs par to.
BTW tu ar savu komentāru par 4 viuenīgajiem lasītājiem saņēmi 5 atbildes. laiks pārrēķināt statistiku.
Oho, piecas garas, lieliskas atbildes! Paldies jums visiem! Nopietni. Forši, ka ir atbildējuši pieci patstāvīgi domājoši cilvēki ar savu viedokli un domām par notiekošo. Uhh, būs grūti visam atbildēt. Sanāks gandrīz vai vēlviens bloga ieraksts. Nebiju gaidījis tādu aktivitāti. Pareizi saka K. – man bus laiks pārrēķināt bloga lasītāju statistiku
@u.
Ir jau tā, ka vissvarīgākais tomēr ir tas, kas notiek “iekšā”. Jo to tomēr var pamanīt katrā kustībā un vārdā, kas tiek izteikts.
Nomierināji, sakot, ka no malas viss izskatās okej.
@melne
Kur to iemācījies tu?
Koments par vecmāmiņu žetona vērts! Man arī apkārt nav cilvēku ar tādiem uzskatiem, bet man kaut kā bija radusies sajūta, ka tas ir tā vispārpieņemts. Tāpat kā tu, es domāju, ka ikviens dzīves periods ir svarīgs. Gluži tā pat kā ikviena emocija. Piemēram, prieks ir tikai viena emocija visā emociju spektrā. Jāmāk ir izbaudīt visas, gan tās kuras esam sagrupējuši kā labas, gan tās, kuras uzskatām par “sliktām”. Man to iemācija viena pažiņa no ceļojuma. Uzskatu to par bez maz vai vieno no savām dzīves atklāsmēm
@VējaSkrējējs Ir kāds īpašs iemesls statusa maiņai?
Un par to vēsumu – tā tev laba īpašība, ir pietiekami daudzi, kuriem tas netraucē. Man viens paziņa centās mani ievilkt gultā, neskatoties uz to, ka viņam biju pateicis, ka nav jēgas censties, jo toreiz biju attiecībās. Tāda pieredze uzreiz nozīmē, ka, vismaz ar viņu, ar to iešanu uz bāriņu jauzmanās 
@maikls
Jā, man dažreiz ir tā sajūta, ka vispārpieņemts ir tas, ka cilvēks attiecībās ir jāvērtē augstāk, nekā single.
Bet man škiet, ka tu smuki pieskāries tēmai par to, kas notiek geju portālos. Vismaz man uzreiz tāds iespaids radās. Tā vēlme pēc kaut kā vairāk “aizliegta”, nepieejamāka, kārdinošāka. Tuvāka porno filmai nevis realitātei. Viena lieta ir fantāzija, kurai nav ne vainas, bet pa visam kas cits ir, ja kāds hroniski spēj tikai un vienīgi pārgulēt ar svešiniekiem un nespēj veidot neko vairāk. Un tur bieži vien ir vainojama homofobija, es gan nesākšu par to te tagad vārīties, jo tā jau ir cita tēma
Un tās bērns-vecāks tipa attiecības mani ir vienmēr nedaudz fascinējušas. Interesanti, kā daudzi nonāk līdz tam, lai nespētu veidot neko citu, kā tāda tipa attiecības. Ko tur vainot? Vienkāršu aprēķinu? Vēlmi no kaut kā aizbēgt? Realitātes? Varbūt tās izveidojas no bailēm palikt vienam?
@K. Jā, to birku patiešām netrūkst. Un no vienas puses patiešām nevajag censties sevi salikt noteiktās kastītēs. No otras puses, dažreiz ir tā, ka pašam gribās zināt, intereses pēc. Un ar attiecībām jau ir visgrūtāk. Es savas bijušās šobrīd esmu gatavs likt tikai vienā kastītē ar birku: “Nesaprotu (bet viss ir beidzies)”
Kā ir ar to izmisumu? Kāpēc esi bijis viens un izmisis? Birkas dēļ? Vientulības? Garlaicības?
Ja es nebūtu izteicis savu (neprecīzo) pareģojumu par četriem lasītājiem, tu savu komentāru būtu ierakstījis?
haha!
Kuri būtu tie četri pastāvīgie lasītāji?
@zxy
Nāksies taisīt sarakstu, kur visiem būs jāparakstās 
Nu tagad man viss skaits ir pilnīgi sajucis, neko vairs nevaru pateikt!
ok
es piesakos kā pirmais 
Nu izmisis -gan statusa gan vientulības. ar sajūtu – cik ilgi var dz[īvot klosterī?
un es nezinu, iespējams, ka arī ja nebūtu tā teksta par komentāriem, tad arī ko ierakstītu. cenšos gan komentārus izteikt tad kad tiešām ir pārdomu vērts temats un ja tas tāds ir, ticamāk ka rodas nevis komentāra, bet bloga ieraksta izmēra teksts.
Es arī pierakstos, mēdzu sekot līdzi (pa pusei regulāri)
to_Neatkarīgais
Uzskatu, ka dzīve ir jāskata kā kopsakarība. Ir muļķīgi domāt, ka ir tikai balts un melns /protams, ir periods agrā, agrā jaunībā, kad tu visu redzi tieši tā un nekā savādāk!/. Kad tu redzi, tēlaini izsakoties, visas varavīksnes krāsas, dzīve kļūst vienkāršāka! Dzīve sastāv arī no pasteļtoņiem un cilvēki ar bagātu dzīves pieredzi atzīst, ka nav vērts visu sākt no sākuma ar atskaites punktu tikai uz balto. Neinteresanti, garlaicīgi.
Haha, patieshaam jaataisa saraksts. Vareeshu ieraameet un pielikt dziivojamaa istabaa pie sienas. Un priecaaties
@K.
Nu jaa, cilveeks jau ir sociaala buutne, ar laiku tajaas cetraas sienaas paliek smagi.
Man arii tipisks komentaars izveershas puslapas garumaa :p laikam jaatrenneejas izteikt savu domu iisos teikumos
@melne
) ir garlaiciiga. Vajag izbaudiit pilnu spektru.
Tieshi taa, dziive tikai melnaa un baltaa kraasaa (vai tikai rozaa