Šķiršanās hronoloģija.

1

Es zinu par Mate. Viņš apsēdās un ieurba skatienu zemē. Mēs par ko līdzigu jau bijām senāk runājuši. Viņš saņēma savas rokas un turpināja sēdēt. Es nezinu, ko lai dara. Viņš joprojām klusēja.

Manu princi, mana labā sirds. Es jūtos tik vientuļš un tu spēj mani atveldzēt. Es gribu tevi atkal satikt. Un atkal mēģināt pievilkt tuvu klāt. Tev pieder mana sirds, es vēlos saķert tavu roku un ar tevi aizbēgt prom.

Internets. Šarms un ķīmija. Piedzīvojums. Pilnīga brīvība. Cita pasaule un spēle, kuru viņš spēlēja ar Mate. Tos pašus komplimentus biju dzirdējis arī es. Tikai es neesmu citā pasaulē. Es biju turpat blakus. Un draugus, kurus viņš pieminēja, es pazinu dzīvē. Notikumiem, kurus viņš atstāstīja, es zināju pilnās versijas.

Tu man esi viss. Es tevi mīlu no visas sirds, un nav neviena cita. Es nevēlos nevienu citu. Un tu esi viss, ko man vajaga.

Šoreiz tu to teici man. Joprojām sēdēji un nespēji ieskatīties manās acīs.

Tevi pazīst mani kolēģi, draugi un vecāki. Es visiem stāstu tieši par tevi. Par mums. Ar Mate nekas nekad nav noticis.

Pagātne atkārtojas. Atkal viņš bija gatavs atzīt tikai tik daudz, cik viņš domāja, ka esmu uzzinājis. Ne kripatiņas vairāk. Bet viņš nenojauta, cik daudz es zinu. Ļoti, ļoti daudz. Gandrīz visu.

Man šķiet, ka man ir jāsavāc savas mantas un jāiet. Jāatrod cits dzīvoklis vai jābrauc prom pavisam. Kaut vai izvēdināt galvu. Jo tas nevar tā turpināties.

Viņš beidzot saprata, ko ir savārijis. Tu mani pametīsi.. tu mani pametīsi.. tu mani pametīsi… Viņš nevarēja parunāt, tikai atkārtot. Viņa ļaunākie murgi iespraucās dzīvē, ieguva apveidu un krāsas, un iedvesa bailes viņa acīs.

Manu princi, mana labā sirds. Tu man esi viss. Es tevi mīlu no visas sirds un nav neviena cita. Es nevēlos nevienu citu. Un tu esi viss, ko man vajaga. Tev pieder mana sirds.

Bet viņa vārdiem vairs nebīja nozīmes. Viņš beidzot saprata, kas notiek. Un sapratu arī es. Bez atklātības un godīguma viss apstāsies, sasodīts, ceturtajā gadā, un mums vairs nebūs nākotnes.

Es tovakar paliku. Nekur neaizbraucu. Jo tu mani patiešām mīli. Jo es tevi patiešām mīlu. Vēl bija iespēja visu vērst par labu. Jo nebīja svarīgi, kas notika vai nenotika. Svarīgi bija tas, vai mēs varam būt kopā bez meliem, puspatiesībām un noklusētām lietām.

Bet patiesību es tā arī nesagaidīju. Un tad viss bija skaidrs. Viņš nebīja gatavs ieskatīties acīs saviem dēmoniem. Un es nekad nebīju solījis upurēt visu. Viss beidzies.

**Melne man (sen) palūdza, lai par šo uzrakstu. Un arī man dažreiz noder atskatīties uz notikušo. Ja arī tevi kaut kas ļoti interesē, padod ziņu