Visu uzreiz.
Te nu es atkal esmu – iegrimis kaut kādā pēcsvētku murskulī. Tas pat nav īsts vārds. Jauns gads parasti sākas ar jaunām iecerēm, jauniem plāniem un jaunu enerģiju. Bet šogad viss, kas man ir ticis, ir augoša neattaisīto vēstuļu kaudze, neatbildēti emaili un neizlasītas vēstules feisbukā un draugos.
Un tas, kāpēc esmu nedaudz uzkāries, laikam ir jautājums, kas manā prātā bija iezadzies vēl pirms vecie kalendāri tika nomainīti uz jaunajiem. Redz, es neticu Dievam vai dieviem, pasaules dvēselei, meža gariem vai pašam nelabajam. Man cilvēks ir, piedod, bet gaļas gabals, un laikam jau šāds uzskats atstāj gandrīz visus eksistenciālos jautājumus neatbildētus.
Es vienkārši dzīvoju sev. Cenšos darīt lietas, kas padara mani laimīgu. Bet.., bet dažreiz nevaru īsti saprast, cik daudz ir jādzīvo šodienai, bet cik – rītdienai. Laikam jau gribu zināt, vai var dabūt visu vienlaicīgi. Vai var dabūt visu, ko sirds vēlas, tieši tagad un uzreiz?
Es spēlējos ar ideju, ka varētu sākt iet uz randiņiem. Pat "neveiksmju" gadījumā, vismaz būtu piedzīvojumi, ko stāstīt citiem, lai kopīgi varētu pasmieties. Un tā es domāju, ko gribu un ko varu piedāvāt. Un zini – neizskatās spoži. Brīvā laika randiņiem tikai tik, cik melns aiz naga. Pēc mazāk kā gada atkal pārcelšos uz citu pilsētu. Un vēl pēc gada mainīšu valsti, kas zina, varbūt pat kontinentu. Rēķini kā gribi, ar šādiem nosacījumiem, viss, ko varu dabūt ir kādu vienai naktij. Un nav jau slikti, bet gribētos tā kā ko vairāk.
Tomēr gribās visu uzreiz. Gribu gan blandīties pa pasauli, gan savu puisi sev blakus. Gribu vēl pamācīties un arī turpināt maksājumus tajos sasodītajos pensiju fondos, kuru man jau ir četri, lai varu iet pensijā pirms man ir izkrituši visi mati. Laikam jau vienmēr kaut kas jāupurē. Vai varbūt ir tādi, kas spēj, žonglēt ar darbu, izglītību, attiecībām un savām vēlmēm, neko nezaudējot un neupurējot? Visu uzreiz. Te un tagad. Vai tas maz ir iespējams?
Pirmkārt, jau visiem LAIMĪGU:) lai viss izdodas!
Šai sakarībā gribās Tev, sev un visiem citiem novēlēt, lai nedzīvojam šai pasaulē pa tukšo. Jo laiks skrien mežonīgi! Tā vien liekas, ka pirms brīža tikai vidusskola pabeigta, un priekšā visa plašā pasaule, bet te jau, raugi, cipars ieripojis Kristus vecumā un tu saproti, ka viena ļaužu grupiņa jau raugās uz tevi kā “sencīti”. Es balsoju par piepildītu dzīvi, ko arī Neatkarīgais, Tev novēlu, ja ir iespēja, ķer mirkļus un krāmē bēniņos čupā, būs starp pensiju fondu izdrukām vēlāk ko pārcilāt.
Var visu reizē, tikai jāsaplāno..Bet tā Tu ilgi nebūsi laimīgs, ar laiku viss sāks likties par daudz un gribēsies vienkārši tikt no tā visa prom… :/
Jā, es arī aizmirsu novēlēt visiem LAIMĪGU!
Un laiks patiešām skrien kā nelabais! Es tieši nesen biju aizdomājies, ka nedrīkst aizmirst ķert tos mirkļus, lai vecumdienās var gremdēties atmiņās par to, kas izdarīts, nevis par to, kas palaists garām.
@zxy
Laikam jau arī labas lietas lielos daudzumos nāk par skādi, ne?