No ‘nē’ līdz ‘jā’ par partnerattiecībām.
Klips runā par nedaudz savādākiem konfliktiem, bet… es nezinu, noskaties. Ja vajag, ieslēdz subtitrus latviešu valodā 
Brīžiem man šķiet, kā mēs esam paši savas 'cilvēka dabas' ķīlnieki un, gluži kā William ieminējās klipā, mēs vienkārši reaģējam uz apkārt notiekošo, pakļaujoties mistiskiem instinktiem tā vietā, lai apstātos, spertu soli atpakaļ, paskatītos uz lietām no cita skatu punkta un mēģinātu risināt konfliktus, vadoties pēc labākās sirdsapziņas.
Šķiet, ka dažreiz gribam sākt celt māju nevis no pamatiem, bet gan jumta dakstiņiem. Mēs gribam piespiest cilvēkus tikt pāri saviem aizspriedumiem un ieviest viendzimuma partnerattiecību likumu. Un pareizi vien ir, bet ko katrs no mums ir darījis, lai mainītu latviešu negatīvo attieksmi pret seksuālajām minoritātēm? Kāpēc ikdienā aizmirstam cīnīties ar tās attieksmes cēloņiem?
Vajag praidu, bet vajag arī nepazust pārējos gada mēnešos. Vajag, lai geji un lesbietes darba pusdienu pārtraukumos sēdētu pie viena galda ar saviem kolēģiem. Tikai tā agri vai vēlu ikviens būs redzējis kādu geju vai lesbieti ne tik vien kā televīzijā vai otrpus žogam praidā. Citādi sanāk, ka tikai un vienīgi Mozaīkas biedri cīnās, cenšas lietas mainīt, bet visi pārējie geji, lesbietes un viņu heteroseksuālie draugi sēž un klusē, kā ūdeni mutē ieņēmuši, izliekas, ka seksuālo minoritāšu problēmas nav vērts pat censties risināt, un domā, ka situācija mainīsies, viņiem pašiem neko nedarot. Geji un lesbietes slēpj savu seksualitāti, nepiemin savus partnerus un problēmas diskriminācijas dēļ. Bet vai tā "pārējie" pieradīs pie seksuālajām minoritātēm, atvērs acis un pamanīs, ka mēs esam tādi paši kā "viņi"?
Jāstrādā pie tā, lai pienāktu tas brīdis, kad partnerattiecību likums nebūs kā karsts kartupelis, kuru visi centīsies ātri pasviest tālāk. Tas brīdis, kad vairākums sapratīs, kāpēc tas ir vajadzīgs. Un pats galvenais – brīdis, kad arī ikdienā geji un lesbietes varēs justies pilnvērtīgi. Bet tas nav kas tāds, ko var paveikt Mozaīka, rīkojot konferences vai virzot jaunus likumus, pie tā ikdienu jāstrādā ikvienam no mums. Jo ko gan dos partnerattiecību likums, ja otrās pusītes bildi nevar turēt rāmītī uz darba galda, un kaimiņiem jāsaka, ka esat brālēni, kas dala vienu dzīvokli?
Piemērots video.
Personīgi man ir pazīstami pāris geji, kuri arī uzskata, ka praids ir tikai reakcija, un tāpēc nepiedalās tajos. Domāju, ka tiešām vajadzētu būt pamanāmākiem, bet tas būs grūti. (sākumā)
Labs ieraksts
Ļoti trāpīgs.
Es domāju, daudzi no tiem, kas ir svēti pārliecināti, ka homo – tas ir kaut kas pretīgs, riebīgs un ar likumu aizliedzams – nav savā dzīvē īpaši sastapušies ar atklātiem gejiem. Un tas diemžēl ir tieši mūsu pašu dēļ, kas klusi sēž savā skapī un baidās – nedod Dievs, tur tāds Jānis uzzinās, ka "ar mani kkas ne tā".
Mozaīkas iniciatīvas gūs kaut kādu lielāku atbalstu, kad pati sabiedrība būs gatava atteikties no saviem priekštatiem par "tiem tur, netīrajiem". Bet tam nepieciešams, lai cilvēki saprastu, ka aiz vārdiem "gejs" un "lesbiete" ir pavisam parasti, ikdienišķi cilvēki – tādi paši kā visi citi – nevis kaut kāds nezināmi "briesmoņi".
Šajā sakarā – man vienmēr licis pasmīnēt, cik kardināli ir pākepniski mainījušies apkārtējo uzskati par LGBT, kopš esmu "izmetis", ka esmu gejs