Lietuvai interesē, kas tavās biksēs.
Uhh, nezinu, vai priecāties vai bēdāties pat to, ka Latvija savu Eiropas aprobežotākās valsts statusu lēnām zaudē par labu Lietuvai. Senāk latvieši bija topa augšgalā ar Šmitu un homofobiem ar sūdu maisiņiem priekšgalā, bet tagad, šķiet, lietuvieši ir pārņēmuši stafeti.
Pirms nedaudz vairāk kā gada Lietuvā diezgan pārliecinoši tika atbalstīts likums, kas aizliedza homoseksualitātes propagandu. Nezinu gan, kā tas reāli darbojās dzīvē, bet izteikšu pieņēmumu, ka geju gan jau Lietuvā ir tik pat daudz kā senāk, homofobija gan jau ir augusi, un netradicionāli orientētie jaunieši, kas nu atrodas skolās, kurās valda informācijas vakuums, ir kļuvuši tikai un vienīgi nelaimīgāki un depresīvāki.
Un tagad Lietuvas politiķi ir atraduši ko jaunu, par ko uztraukties – viņiem ir svarīgi, kas notiek Lietuvas pilsoņu biksēs. Un tāpēc viņi vēlas ar likumu aizliegt dzimummaiņas operācijas. Jo dziļāk mežā, jo vairāk koku.
Un zini, ir sajūta, ka Lietuvas Saeimas par to arī nobalsos. Jo, diemžēl, Lietuvā tāpat kā Latvijā netrūkst cilvēku, kas ir gatavi izplatīt naidu, bailes, aizspriedumus un diskrimināciju, tikai un vienīgi politiskā labuma dēļ. Lai varētu ilgāk baroties pie valsts siles. Vai tu patiešam domā, ka viņiem rūp bērnu drošība un sabiedrības morāle? Vai tu domā, ka Latvijas homofobiskos politiķus tas uztrauc? Nē, viņi rūpējas tikai par savām kabatām un neko citu. Šlesers – ģimenes vērtību aizstāvis…, patiešām?
Man nav nemazākās nojausmas, kā jūtās transseksuāļi. Bet vienu lietu gan es zinu – dzimummaiņa, sabiedrības sapratne un atbalsts nevis diskriminācija un aizspriedumi spēj pārvērst pat dziļi nelaimīgus un pašnāvnieciski noskaņotus transseksuālus vīriešus vai sievietes, laimīgos, smaidīgos un pilnvērtīgos cilvēkos. Gluži kā UsagiMimi, paskaties kā divu gadu laikā ir mainījušās viņas acis. Ne velti, daudzi saka, ka acis ir dvēseles spogulis.
