Es viņu mīl(ēj)u.
Es viņu mīl(ēj)u. Un tagad atceros visus stāstus, kas dzirdēti par to, ka īsta mīlestība nekad neizzūd. Atmiņas kļūst blāvākas un aizmirstas otra pieskāriens, bet sirdī vienmēr paliekot kaut neliela dzirkstele, jo, kas reiz dedzis ar lielu liesmu, nekad nenodziest. Un tagad nezinu, kā ir ar to sirdi, kaut kā neliekas godīgi, ka nekad nevarēšu teikt, ka viņu vairs nemīlu. Cilvēki nesapratīs un domās, ka joprojām dzivoju atmiņās. Bet nevarēšu teikt, ka mīlu tā, kā senāk, jo viss ir mainījies, un nekas vairs nebūs tā, kā bija.
Un daži sevi šausta un moka, cenšoties to dzirksteli apslāpēt vai tieši otrādi uzkurināt no jauna. Bet man škiet, ka vienkārši vajag atrast jaunu vārdu, ko piekabināt tai sajūtai, kas mājo pakrūtē un mostas ikreiz, kad vakariņojam kopā un atceramies visu, kas piedzīvots. Mīlu vēl tagad, bet ne tā, kā senāk. Mīl(ēj)u. Tavs prieks ir mans prieks un tavas bēdas ir manējās, tavas sirds ritms joprojām pazīstams, bet tava laime būs kopā ar kādu citu. Tāpat kā manējā.
es turpinu turēties pie pārliecības, ka es savu sievieti mīlēšu mūžam. arī tad, ja dzīve metīs kūleņus. man vienkārši ir sajūta, ka, ja starp diviem cilvēkiem savulaik ir bijis kas ārkārtīgi spēcīgs, tas nekur nepazūd. iespējams, ka ir tā, kā tu saki – tam vienkārši tagad ir cits raksturojums/nosaukums.
ļoti skaistas pārdomas, jāsaka
Paldies par ierakstu
Prieks, ka jums abiem patika
Ak dieniņās, cik skaisti uzrakstīts! Un gluži kā būtu par mani rakstīts, kā no manu pārdomu virpuļa izcelts. Īpaši šie vārdi, varētu tos pat kaut kur ierāmēt: “Tavs prieks ir mans prieks un tavas bēdas ir manējās, tavas sirds ritms joprojām pazīstams, bet tava laime būs kopā ar kādu citu. Tāpat kā manējā.”
Mana bijusī joprojām ir man ļoti laba draudzene un par to ļoti priecājos, un savā ziņā tas ir tikai loģiski, jo pazīstam viena otru taču vairāk kā ļoti labi. Bet mana tagadējā sieviete šad tad mazliet uztraucas par šo draudzību, un arī to var saprast, jo mana bijusī taču. Un nevar jau arī apgalvot, ka pakrūtē nav tās mūžam kvēlojošās dzirksteles, bet es zinu, ka tur nekas vairāk vairs nebūs un to noteikti negribu. Viņa ir ļoti laba draudzene, bet mana laime ir atnākusi ar tagadējām attiecībām, kurās abas jūtamies tik labi kā nekad agrāk ne ar vienu neesam jutušās. Un es ceru, ka mana bijusī agrāk vai vēlāk atradīs arī savu laimi un man būs iespēja to redzēt un priecāties līdzi, jo ir taču tik skaisti un patīkami, kad draugi ir laimīgi.
Paldies, prieks, ka tev patika! Mhmm, un ir taa, ka buus prieks redzeet otra laimi.. ne velti daliits prieks ir dubultsprieks!