Nebūs bail.

0

"We will never abandon our values. Our reply is: more democracy, more openness, and more humanity. But never naivity." – Jens Stoltenberg

Redzot, kas notika Norvēģijā, man ir bail. Nekad agrāk es neesmu redzējis, ka uzbrukumu vērtībām, kuras svarīgas arī man, paveiktu tāds cilvēks, kādus var redzēt visapkārt. Nav nekā bīstamāka par islamofobisku, ksenofobisku, homofobisku, seksistu, baltu vīrieti, kuram ir pieeja ieročiem. Un nav nekā bīstamāka par sabiedrību, kas atļauj tādiem grimt dziļāk savā neprātā un īstenot savus plānus. 

Man ir kauns būt daļai no šīs sabiedrības, kur partiju pārstāvju domu gājiens var iet roku rokā ar slepkavas murgiem. Izskatās, ka Visu Latvijai valdes loceklis Jānis Iesalnieks Norvēģijas slepkavas publicēto manuskriptu varētu izmantot kā rokasgrāmatu savam domu gājienam. Un man ir kauns, ka šādiem izteicieniem nesekoja tulītēja, asa reakcija un rīcība, ne no valdošajiem politiķiem, ne no sabiedrības. Man ir kauns par ikvienu balsi, kuru nākamajās vēlēšanās saņems VL. Zem skaista lozunga ‘Par Latviju’ slēpjas daudz slimu prātu, gluži tā pat kā zem Norvēģijas slepkavas lozunga par ‘Eiropiešu Neatkarības Deklarēšanu’.

Bet manī ir arī cerība, jo nekas nespēj cilvēkus vienot kā traģēdija. Es ceru, ka kaut dažiem atvērsies acis un radīsies drosme spert soli pareizajā virzienā. Es ceru, ka mēs pārtrauksim uzvesties kā naivi vientieši un ka pienāks laiks, kad lietas tiks sauktas īstajos vārdos, un slimi prāti nevarēs slēpties aiz nacionālisma, reliģijas vai kādā cita aizsega. Un tad man nebūs kauns saukt sevi par latvieti. Un man nebūs bail, jo man blakus būs citi cilvēki, kas iestāsies par demokrātiju, atvērtību un cilvēcību, nevis naidu, aizspriedumiem un vardarbību.