Pasargā mani no tā, ko gribu.
Šoreiz nedaudz savādāki svētdienas labumi. Parasti es tematiskās geju filmas un īsfilmas vienmēr izbrāķēju. Te man nepatīk aktieru sniegums, te kā viss uzfilmēts, te filmas scenārijs un dialogi liek man nepatikā saraukt uzacis.
Bet laiku pa laikam izdodas atrast kaut ko, ko gribas pievienot savai kolekcijai un noskatīties vēlvienreiz. Un vēlvienreiz. Un vēlvienreiz. Tapēc arī gribēju padalīties. Smuka, ne? Gribas noskatīties atkal, ne? Daudz tur labu nianšu paslēpts. Dažādas rases, sociālās klases, skatieni un cerības.
Bet zini, kas man patika vislabāk? Pieskāriens. Tas, kā to ir izdevies noķert. Kā tās kādreiz piezīvotās sajūtas pēkšņi parādas uz lielā ekrāna. Neticami. Un nedaudz maģiski. Gribētos vairāk tādu filmu, īsfilmu un arī mirkļu dzīvē.
Es šo biju jau agrāk redzējis. Interesanti. Droši vien katrs, kam ir pirmā reize, izjūt ko līdzīgu…
ja noveicas, var jau to sajūtu arī noturēt un izjust piektajā, desmitajā un simtajā reizē arī..
jauka! šāda veida īsfilmas, šķiet, esmu redzējis simtiem, un man bieži vien nākas pārslēgt pusē un pārslēgt uz Nyan Cat. atzīšos, arī šo vienā brīdī gribējās nomainīt pret mazo lēkājošo kaķīti. viss tas jau ir redzēts! nabaga closeted puika, kurš dodas iepazīties uz kaut kādu tumšu bedri, bet tad izdomā, ka tas viss ir pārāk daudz priekš viņa un taisa kaut kādu haotisku šaudīšanos apkārt. visai nepatīkams, vismaz man, ir šis scenārijs – iepazīties tunnelī/internetā/xklubā, pārgulēt, un tad saprast – wow, šis man patīk! uzzvani man vēl!
lai gan – varbūt tā ir reālā situācija. no sirds ceru, ka nē.
man gan patika beigu – ‘paskaties atpakaļ, paskaties, nu paskaties..’. ne gluži filmas kontekstā, bet ir bijušas līdzīgas sajūtas.
aha – es ari tik bieži vaibstos par tiem tipiskajiem scenārijiem. eh, daudz kas jau redzēts un sen apnicis. bet šajā izpildījumā, vismaz man, tas kaut kā nostrādāja un nevienu brīdi negribējās ātri, ātri to youtube logu taisīt ciet
un, mana interpretācija varbūt, bet man šķiet, ka viņi viens otru pazina vēl pirms tikšanās tunelī, man šķiet tur daudz kas daudzos momentos palika nepateikts.
Man gan nepatika. Kautvai tas kā tas viss pasniegts – ar drāzšanos un baidīšanos, nu nezinu, tizli. Vieta un personas arī neestētiski