Aprēķins
Dažreiz es domāju par daudz un daru par maz. Tāpat kā ikviens no mums. Piemēram, ik pa laikam sanāk satikt kādu itin piemērotu kandidātu randiņam. Bet tā vietā, lai ķertu mirkli un sagrābtu viņa roku, ievedot mūs abus kopīgā piedzīvojumā, manu prātu pārņem auksts aprēķins.
Es sāku skaitīt visas tās lietas, kas varētu noiet greizi vai vienkārši nestrādāt. Es nezinu, kur dzīvošu nākošgad un kurā pasaules malā būšu pēc gadiem desmit. Un puisis nav zelta zivtiņa akvārijā, kuru var vienkārši paņemt līdzi. Un es par to domāju it kā mēs būtu pāris, nevis divi nesen kā iepazinušies puiši. Kā tas ietekmēs mani, kā tas ietekmēs viņu un, nezinu, kā tas izmainīs pasaules līdzsvaru.
Un tā es risinu savu aprēķinu, un izdomāju, ka nav vērts riskēt, ka tik nesanāk iebraukt kaut kādās nepatikšanās. Un.. un nekas nenotiek. Aprēķins ne pie kā laba nenoved. Aprēķins nesagaida mājās ar siltām vakariņām un nesaka arlabunakti. Galu galā es rītos pamostos viens, pat bez puiša citā pasaules malā. Un jūtos nedaudz kā zaudētājs. Nākamreiz, ja būs simpātija, ķīmija un viss pārējais, sekošu sirds vai neprāta balsij un ļaušu notikumiem ritēt savu gaitu. Kas zina – varbūt liktenis būs manā pusē un aprēķins būs bijis tikai un vienīgi maldugunis biezā miglā?
Man arī ir bijis pat ļoti līdzīgi..bet tas pāriet
varbūt vienkārši tāds periods 
Ceru, ka periods un ka paaries, ja nee, naaksies ar varu piespiest sevi mainiities
Būtu es klausījusi aprēķinam, nebūtu man tagad jānodarbojas ar gaidīšanu, ilgošanos, dienu skaitīšanu un regulāru aviokompāniju apgrozījuma celšanu. Un nebūtu arī to skaisto mirkļu, kopīgo rītu, smieklu, apskāvienu, laimes un mīlestības, ko esmu ieguvusi.
Nost ar aprēķinu, ir jādzīvo tā dzīve nost!
Ir, ir jaadziivo taa dziive nost! Kad apreekins apspeelets, dziive noteikti kluust kraashnjaaka!
Jaatzīst, arī man bija “Pagaidām” periods (ļooooti ilgs), kad likās, pagaidām jāpaciešas, izdarīšu to, to un šito, būs man tas, tas un šitas, tad sākšu dzīvot… līdz attapos, ka tā “pagaidām dzīvošana” ievilkusies pārāk ilgi un es nemaz neesmu padzīvojusi tā garšīgi un no sirds…un aizdomājos, ja nu rīt eju pa ielu un ” bums”… ķiegelis uz galvas….(mana tā fantāzija nenormāli radoša) aizdomājos (protams fantāzija darīja savu) kā uz guļu uz nāves gultas un…un… nav to skaisto, krāsaino bildīsu ko pārcilāt savā pratā, vien sirdī milzu smeldze….
p.s.un jā, paldies, ka atgādināji, brivdienās noteikti kas jauks jānodara )
mhmm, es arī dažreiz aizdomājos par to negaidīto ķieģeli vai lāsteku ziemā, kas varētu dzīvē ieviest dažas korekcijas.
ceru, ka tev brīvdienās sanāca pasākt kaut ko, ko var noglabāt krāsaino atmiņu lādītē
Off topica atbilde: Nosūtīju Martai jeb Ziemcietei e-pastu. Ceru, ka saņēmi
Kaspars jeb Windauboy
Konservatīvisms (jeb pārmērīgs apdomīgums) pie laba gala nenoved, tas noved pie labi pazīstama gala.
Hahaha, tieši tā, tas patiešām noved pie labi pazīstama gala