Pirmais praids.
Aiz katra klusuma brīža, kas iezogas manā blogā, slēpjas labs iemesls. Parasti tie ir dažnedažādi termiņi, kuros jāiesniedz kādi darbi vai jānokārto kādas darīšanas. Dažreiz tie ir ceļojumi vai draugi, kas atbraukuši ciemos. Un arī šoreiz iemesls tam nelielajam klusuma brīdim bija gaužām patīkams – mans pirmais praids.
Tas, ka jāapciemo mani Amsterdamas draugi, jau sen bija ieplānots. Bija pat apsolīts, bet ar to solījuma turēšanu tomēr bija sanācis tā pašvakāk. Bet Amsterdamā es nekad nebiju bijis, un draugu piesolītais piepūšamais matracis, mājās gatavotas vakariņas un iespēja visiem kopā dzert aliņus, skatoties praidu, ātri vien mani ievilka lētākās aviobiļetes meklējumos.
Tā nu es ceturtdienas ritā ierados darbā ar sakrāmētu mugursomu, lai jau neilgi pēc pusdienu pārtraukuma dotos lidostas virzienā. Un kā jau ar tām pirmajām reizēm ir, es īsti nezināju, kas mani sagaidīs ceļojuma galamērķī. Vai ielas būs pārpildītas ar puskailiem vīriešiem un sievietēm, kas ik pa laikam nozudīs vārtrūmēs, krūmos vai, dies’ pasarg’, ķersies pie rīcības tur pat uz ielas? Vai visapkārt būs superkopti puiši ar rokassomiņām un meitenes armijas zābakos ar īsiem matiem? Vai ik brīdi būs jauzmanās, lai kāds svešinieks necenšas atpogāt manas bikses?
Nebija, man nav neviena šokējoša stāsta vai bildes, ar ko padalīties. Vabūt tas tāpēc, ka mani nešokē vīrietis kleitā vai ādas apakšbiksēs. Vai varbūt tāpēc, ka tādu salīdzinoši bija ļoti, ļoti maz. Un visapkārt bija tik daudz vienkāršu puišu un meiteņu, gluži tādu pašu, kādiem, aci nepaceļot, paejam garām diendienā.
Un vēl vairāk heteroseksuālu līdzjutēju, kuriem tāpat kā gejiem un lesbietēm praids ir iespēja svinēt dažādību, izbaudīt brīvo laiku vidē bez aizspriedumiem vai naida. Un tāpēc visu pilsētu pārņem ielu ballītes un tūristu pūļi. Tāpēc pie kanāliem pulcējas tūkstošiem cilvēku, lai redzētu praida gājiena laivas. Un tāpēc mēs ar draugiem atstājām savas ikdienas rūpes un pienākumus aiz muguras un kopā izgājām ielās – lai sev un citiem atgādinātu, ka tad, ja to atļaujam, atšķirības mūs visus vieno un tikai brīvā un atvērtā sabiedrībā ikviens no mums var izbaudīt laimes piepildītu dzīvi, pilnu krāsainu mirkļu un patīkamu pārsteigumu.