Turpinājums
Atkal esmu vilcienā. Un šķiet tīri pienācīgi paturpināt to stāstu, kas iesākās pavisam līdzīgos apstākļos. Nu to, par to puisi no vilciena.
Ja atceries, kā viss izvērtās iepriekšējā stāstā, pēc tāda kā randiņa vilcienā mēs galu galā izdomājām satikties. Dienu vai divas vēlāk es biju ceļā uz tikšanos, stingri nolēmis ļaut notikumiem ritēt savu gaitu. Brīvsolī gandrīz. Un viņš, ko viņš domāja, protams, nezinu. Bet nu arī tāpat – brīvsolī.
Un tā no brīža, kad viņa dzīvoklī no dīvāna nocēlām kaķi, lai paši apsēstos, laikam jau gaisā bija tikai viens jautājums – kurš spers pirmo soli? Abi džentlmeņi būdami mēs tā vēl kādu laiku pasēdējām un parunājām, it kā gandrīz piecu stundu vilciena braucienā viss nebūtu izrunāts. Laikam ritot, iekārtojāmies arvien ērtāk (un tuvāk) līdz pēc neliela klusuma brīža viņš pieliecās tuvāk. Un pārējais jau nu ir vēsture.
Bet ar tiem randiņiem jau ir tā, ka nekad nevar zināt, cik patiess ir tas pirmais iespaids. Tā, projām aizbraucot, nezināju, vai sekos turpinājums. Ja godīgi, pat nedomāju, ka kaut kas sekos. Mēs iepazināmies vilcienā. Vilcienā. Nevis super romantiskā-aizraujošā-neticamā piedzīvojumā.
Bet laikam jau, ja vien tu ļauj, dzivē notiek daudz interesantu lietu. Nav jau nekāds pārsteigums, ne? Tā nu vēlāk viņš atbrauca ciemos pie manis, tagad savukārt ciemos braucu es, tāpēc atkal vilcienā. Un spēles noteikumi pavisam atklāti un vienkārši. Vakariņas labāk garšo divatā, televizoru foršak skatīties divatā un arī aizmigt vieglāk, kad ir kāds blakus.
Un tā mēs tik ilgi, kamēr atradīsim to īsto. Jo paši dažādu iemeslu dēļ neesam un nebūsim pāris tā pa īstam. Bišķiņ vairāk kā parasti draugi, bet tas arī viss. Un nav nekādas vainas!
Beidzot!!!
Un iepazīties vilcienā ir super romantisks-aizraujošs-neticams piedzīvojums! I’m jealous :p
Haha, nu varbuut tev shis buus kaa iedvesma kaadu satikt ventspils starppilseetu autobusaa
Izklausās bēdīgi
Beediigi? Kaapeec beediigi?
Bēdīgi noteikti nav… ir ok. es esmu no tiem, kas uzskata, ka cilvēki tiecas pēc otra.. Un ja tas nav īstais, bet ir labi, tad kādēļ nē? vai tad labāk būtu sēdēt mājās un gauzties.. dzīve rit uz priekšu… nebūs liekuļi – mēs vēlamies kompāniju, vēlamies parunāties, jā jā jā, vēlamies seksu
viss forši… un… Neatkarīgais ir neatkarīgs…
izskatās, ka mums tas skatījums ir diezgan līdzīgs
man ir divējādas sajūtas lasot tavu rakstu…1) it kā forši, ka tev beidzot kaut kas čoins notiekās 2) kāpēc, pēc definīcijas, jau zini/-at, ka katrs gaidat kādu CITU ĪSTO??? 3) bišķīt nesaprotu stadiju, ko nozīmē…uz laiku līdz citam laikam palietot vienam otru… nu tā vismaz es no malas to redzu…
nu ir visādi iemesli, kāpēc tas tā ir izvērties. pat nevaru īsti atbildēt. tas nedaudz ir tāds kā derīguma termiņš attiecībām. Abi atzīstam, ka šobrīd, šajā mirklī un vietā viss strāda, bet abi zinām, ka vienā brīdī tā situācija mainīsies un viss beigsies. var teikt, ka liktenis tā ir lēmis un mēs to atzistot sevi pasargājam no liekiem pārdzivojumiem.
palietot ir tāds nesmuks vārds. tagad uz sitienu nevaru izdomāt citu vietā. abpusēji uzlādēties? labi pavadīt laiku un emocionāli vienam otru piepildīt. un ne tikai laiku pa laikam, kontakts jau nepazūd. jā, emocionāli piepildīt. tā, ka pēc tam abiem ir jauns spēks cīnīties ar ikdienas nedienām.
Ai, da kas tur ko nesaprast, “sportiņš” arī ir vajadzīgs un, ja vēl bez tā ir arī jaukas vakariņas un vēlas brokastis…
~ jo pienāks brīdis, kad kāds no jums var atrast TO ĪSTO…bet līdz tam, baudi brīvo beznosacījumu attiecību burvību 
Kad viss ir godīgi izrunāts, tad viss kartībā…galvenais, klusītēm neiemīlēties
žetons par komentāru! protams, vienmēr jau ir jāuzmanās, dzīve var izspēlēt visvisādus jokus :p