5 pazīmes, ka esat vairāk nekā draugi.

0

It kā ar redzi un sociālājām prasmēm man viss kārtībā, bet kaut kā vēsturiski ir pierādīts, ka man nedaudz pieklibo ar vieno no tām sestajām maņām – attiecību radaru. Es nepamanu, ja kāds ar mani flirtē. Un kaut kā vai nu pārprotu citus vai lieku citiem pārprast sevi (pārlieku draudzīgs?) un iekuļos nepatikšanās. Gandrīz vai kā jauns vidusskolnieks

To "īsto" atrast nav nebūt tik viegli. Un daudzi tieši tāpēc sameklē dažadus pagaidu variantus. Draugi ar labumiem. Vai paziņas ar labumiem, vienalga. Sākumā uz viso to padarīšanu skatījos uz šķību aci, tad vienu brīdi man bija "īstais", tāpēc neko citu nevajadzēja, bet pēc tam nu bija tā.. nu tu jau zini, viena lieta noveda pie nākošās, un es atjēdzos, atceļot visus savus Valentīndienas plānus, lai atbrīvotu laiku romantiskam vakaram.

Bet, kā vēsta gudra paruna, nav pārlieku prātīgi sākt skriet, pirms esi iemācijies staigāt. Un tā es arī palaidu garām piecas pazīmes, ka mans paziņa ar labumiem sāk pretendēt uz pilnīgi citu statusu:

Ceļojumi. Ar draugiem var doties pārgājienos. Vai vasarā braukt uz Positivus. Ceļojumos brauc ar ļoti labiem draugiem.. vai ar savu puisi. Ja nenoveicas, ar savu ģimeni. Bet ne ar paziņu ar labumiem. Un, kaut gan man pietika prāta atteikt idejām kaut kur braukt atvaļinājumā, mana sestā maņa pat neiepīkstējās, tā arī nepabrīdinot, ka kaut kas varētu virzīties nevēlamā virzienā.

Draugu loks. Tīri atkarīgs no situācijas. Ballīte vai saviesīgs pasākums, varbūt kāda laiska pēcpusdiena parkā – kāpēc nē? Es eju uz vakariņām ar dažiem draugiem un viņš GRIB man pievienoties. Nu jā, kāpēc gan ne? Vai viņam ir dzimšanas dienas ballīte un viņš grib, lai es stāvu viņam blakus un iepazīstos ar viņa labākajiem draugiem? Nav nekādas vainas, ja vien man nav jātur ap kaklu liels uzraksts, ka esmu viņa puisis.

Rom-ah-nce. Sveču gaismai un vīnam nav nekādas vainas, arī īsziņām novēlot arlabunakti, bet, ja viņam sākas neliela panikas lēkme tad, kad man kam tādam vienkārši nav laika? Teiksim tā – sava puiša romancei es ļautu izpausties. Drauga ar labumiem? Hmm, vai tad tam visam pasākumam nebija jānorit tā, kā abiem ērtāk?

Darbs. Iepeldam jau dziļākos ūdeņos. Ja godīgi, nevaru iedomāties situāciju, kad vienkāršs draugs tiktu "paķerts" līdzi uz kādu darba pasākumu (obligātos +1 neskaitot). Gaužam vienkārši, vai ne? Gribētu gan zināt, kāpēc es to nepamanīju un ļāvu sevi pārsteigt jautājumam par to, cik ilgi mēs jau esam kopā.

Vecāki. Nesmejies, lūdzu. Es biju tīri situācijas ķīlnieks. Viņam bija pa ceļam jāiebrauc pie vecākiem. Maza piezīme nākamajai reizei: ja man piedāvā ienākt iekšā, apsveicināties, jāsaka stingrs nē, jāiekrampējas mašīnas sēdeklī un jāatsakās kāpt ārā. Ja ir iespēja, jācenšas ielīst bagažniekā, lai izvairītos no iespējamā kontakta caur mašīnas logiem. Savadāk var gadīties kā man – i māju apskatīju, i ar vecākiem iepazinos. Netiku stādīts priekšā kā viņa puisis, bet kaut kā neliekas, ka pie vecākiem parasti ved parastus svešiniekus. Vai varbūt tomēr?

Laikam jau ir tā, ka cilvēki mācas tikai un vienīgi no savām kļūdām. Bet padoms jau arī vienmēr noder – varbūt ir vēl kas, no kā man nākotnē būtu jāuzmanās?