Tad, kad klusums netraucē. Kad varējām kopā zvilnēt dīvānā un skatīties arā pa logu. Un nerunāt. Kad varēju bužināt tavus matus, pārslidināt roku pāri tavam ...
Ātrs skats apkārt un solis tuvāk. Un lūpas, kas sakļaujas tikai uz īsu brīdi. Aizliegtais auglis, kas nogaršots. Un ātrs solis atpakaļ. Vēl viens skats ...
Mums patīk visu izmērīt. Attālumu starp kontinentiem, valstīm, pilsētām un cilvēkiem. Kilometros, jūdzēs, collās vai centimetros. Nobrauktā distance redzama mašīnas spidometrā. Tā distance, kas jāietur ...
Logs tevi šķir no ārpuses. Tas nosķir tevi no kaimiņiem pāri ielai un no pilsētas, kas rāmi dzīvo savu dzīvi. Logam vienā pusē esi tu, ...
Senāk tieši to mēs darījām nemitīgi – tik vien pa gultu dzīvojāmies. Apķērsušies, saķērušies, sakļāvušies. Apģērbti vai nē. Tu saķertu manu roku un aizvilktu uz ...
Parkā. Guļot zālē un skatoties kā spīd saule. Uz ielas. Soļojot pa Raiņa bulvādi, dodoties satikt draugus. Iepērkoties. Stokmanā vai Rimi. Malkojot aliņu. Atslēdziņā vai ...
Ja godīgi, tas ir tas, kā man pietrūkst visvairāk. Tas otrs cilvēks, ar kuru kopā saritināties gultā. It sevišķi pēc tām garajām darbadienām, kad vienīgais, ...
Esot tā, ka sirds nemelo. Sirdi nevarot apmānīt. Tā neseko prātam. Un nedomā par to, ko domā citi. Un daži savu sirdi ienīst. Citi nebaidās ...
Daži saka, ka acis ir dvēseles spogulis. Citi spoguļi parāda to, kas notiek apkārt. Manām labestīgajām acīm varot uzticēties. Nezinu, citi man tā ir teikuši. ...
Paņemts no: weheartit